Jēzus: „Tu redzi gruzīti sava brāļa acī, bet savā acī baļķi nepamani? Kā tu vari savam brālim teikt: brāl, laid, lai izņemu gruzīti no tavas acs, – pats savā acī baļķi neredzēdams? Liekuli, vispirms izņem baļķi no savas acs, tad saskatīsi, kā izņemt gruzīti no sava brāļa acs.”
(Lk 6:41-42)

Cik tuvas ir manas attiecības ar Dievu?
Vai es ar Viņu tiekos regulāri (lūgšanās, dievkalpojumos)?

Vai ir šķēršļi manās attiecībās ar citu konfesiju / draudžu kristiešiem, kas traucē pieņemt otru kā brāli / māsu Kristū?
Kādi?

Vai saredzu savā attieksmē aizspriedumus –  nespēju pieņemt citādu dievbijības ārējo izpausmi, varbūt šķērslis ir citu cilvēku izteiktie viedokļi?

Varbūt man savstarpējās attiecībās ir bailes?
No kā?

Vai domu apmaiņā mani teoloģiskie argumenti / pārliecība ir mīlestības caurstrāvota?
Vai manī nav apziņas, ka ticu pareizāk?

Varbūt esmu vienaldzīgs – man ir labi tur, kur esmu (savā draudzē), un mani neinteresē citi Kristus Miesas locekļi (vai viņi cieš, vai priecājas, ko dara)?

Vai esmu atteicis (-kusi) piedalīties kādā kopīgā darbā tāpēc, ka man nav pieņemama otra cilvēka / draudzes / konfesijas kristīgā pārliecība?

Vai esmu piedevis(-usi) brālim / māsai Kristū par kādu neapdomīgu
izteikumu, attieksmi, rīcību?

Vai esmu lūdzis (-usi) piedošanu par kādiem saviem neapdomīgiem
vārdiem, domām, rīcību?

Vai esmu gatavs (-a) iziet no savas ierastās komforta teritorijas, lietu izpratnes un spert soli pretī brālim / māsai Kristū, lai iepazītos, mēģinātu viņu saprast un dotu kopīgu liecību par Kristu?